Svetka un burkāns

Tolaik mums bija gadi 19. Bija smagi laiki – trakie 90., paši saprotat… atceros, ka tētis ir saņēmis kārtējo algu: maisu ar briesmīga paskata nūdelēm pelēkā krāsā un 20 kg smalcināto griķu putraimu. Māte vienmēr ir bijusi veikla un uzņēmīga – momentā devusies ar nūdelēm uz tirgu. Kaut ko ir pārdevusi, kaut ko ir apmainījusi pret citiem produktiem. Ko lai dara? Daudzi tā dzīvoja… tolaik pat naudu neaizdeva, bet par kredītiem vispār nekas nebija zināms…

Stipendiju institūtā mums, protams, nemaksāja laicīgi. Tāpēc dienas, kad maniem senčiem bija vismaz nedaudz skaidrās naudas un pārtikas produktu, kļuvušās par iemeslu savdabīgai uzdzīvei ar kursabiedriem. Kā ierasts, esmu pircis divas pudeles ar kādu alkoholisku šķidrumu, pa kluso ledusskapī nočiepu sardīņu kotletes, un kopā ar draugiem devos parkā sist kanti meičām.

Bet šoreiz bija citādi – tēva algas dienā es tomēr izlēmu pienākt pie nepieejamas Svetkas un pārsteigt ar saviem ievērojamiem (tajos laikos) ienākumiem, uzaicinot uz kino. Ak, mans Dievs, es tā pārdzīvoju, ka viņa man atteiks! Tāpēc, lai būtu pilnīgi drošs, es paņēmu no mājām burkānu plāceņus un, rūpīgi ietinot tos folijā, devos uz institūtu.

Pašā pirmajā starpbrīdī, mīņājoties no kājas uz kāju un pasniedzot Svetkai smaržojošo folijā ietītu paciņu, es vienā elpas vilcienā izdvesu: “Svet, ejam uz kino. Tur šodien atkal “Intermeiteni” rāda. Puiši saka, ka forša filma”. Svetka nomērīja mani ar skatienu, un jau sāka salikt lūpas indīgā tūtiņā, bet pēkšņi… viņas deguntiņš ir sajutis ar sīpoliem ceptu burkānu smaržu, un viņa… viņa piekrita!!!

Es pat nezinu, vai mammas plāceņi izdarīja savu darbu vai tiešām viņai patiku, bet todien nesagaidījām mācību dienas beigas un pa taisno devāmies uz skvēru, kur, sēžot izliektā soliņā, kāri locījām iekšā plāceņus, piedzerot klāt veikalā nopirkto kefīru. Un pēc tam, pēc tam ilgi pastaigājāmies pa alejām, rudens lapām čaukstot… un kinoteātrī mēs pirmo reizi skūpstījāmies (man šis skūpsts tiešām bija pirmais, skūpsts ar burkānu un cepto sīpolu piegaršu…)

Jā, jā, Svetlana Valadimirovna, kas šobrīd auklē mūsu kopīgos mazbērnus, ir tā pati Svetka – Svetka no paralēlās plūsmas, Svetka, kas 34 gadu garumā sestdienās cep man burkānu plāceņus…

Stāsts par kino

Draugi, vēlos dalīties ar Jums iespaidos par to, kā esmu meklējis ļoti labu, smieklīgu un vienlaicīgi aizkustinošu filmu. Ziniet kādu? Runa ir par filmu “Optimista stāsts” (Silver Linings Playbook). Nebaidieties no nedaudz pastulba nosaukuma, jo tas nav oriģināls. Tulkojot burtiski no angļu valodas, filmas nosaukums skan aptuveni “Stāsts ar laimīgām beigām”. Bet mūsu kinorežisori kā parasti pievienoja savu “darvas pili”, pateicoties kam ļoti pieaugušu, gudru un kolosālu filmu sākumā var noturēt par pastulbu tīņu kino.

Pateikšu uzreiz – filma ir kolosāla. Vairākas reizes esmu dzirdējis draugu un paziņu sajūsmu pilnas atsauksmes, un beidzot nolēmu to noskatīties. Iegādāties disku nebija laika (turklāt nav tik vienkārši atrast to pārdošanā), tāpēc es, tāpat kā agrāk, izlēmu atrast “iepazīšanas” versiju internetā.

Bet man nesanāca. Sakot godīgi, esmu krustu šķērsām izskatījis visas man zināmas filmu un torentu mājas lapas. Bet nekur to nevarēju atrast. Pāris reižu man piedāvāja to noskatīties tiešsaistē, bet nebiju ieinteresēts, jo meklēju tieši failu, kuru varētu ierakstīt flash atmiņā un noskatīties pa televizoru (vai arī portatīvajā datorā, bet daudz maz labā kvalitātē).

Diez vai es atklāšu baisu noslēpumu, ja atzīšos, ka tīmeklī mūsdienās var atrast gandrīz jebkuru filmu. Bet “Optimista stāsts” vienkārši pazuda. Šī filma nebija pieejama nekur. Es jau saskumu un samierinājos ar domu, ka šodien to nenoskatīšos, bet pēkšņi vienā mājas lapā varēju lejupielādēt šo filmu ar avi. paplašinājumu. Un, Jūsuprāt, ko es ieraudzīju? Visa filma ir sastāvējusi no teksta attēliem, piemēram, “Paramount Pictures piedāvā” utt.

Piezvanīju draugam, kurš ieteica filmu. Viņš ir augšupielādējis filmu kādā mājas lapā un nosūtījis man saiti. Noskatījos filmu vienā elpas vilcienā, smejos un raudāju. Vienīgais, fails arī ir izrādījies specifisks, ik pa laikam uz ekrāna tika atspoguļots uzraksts “ņemiet āros kredītus”. Tas diezgan stipri novērsa uzmanību no filmas, bet kopējo iespaidu par to neizbojāja. Ja vēl neesat redzējuši šo filmu, tad silti iesaku. Nākamajā dienā devos uz lielveikalu un iegādājos filmu uz DVD diska. Sargiet sevi un savus nervus!

Viss ir mūsu rokās

Paaugstināt dzīves kvalitāti ir samērā vienkārši. Pietiek vien pamainīt savu attieksmi pret dažādām lietām un notikumiem. Vēlams ir paplašināt to notikumu loku, attieksme pret kuriem ir jāmaina. Tas ir sarežģīti. Jāmācās no tiem, kam tas izdevās. Manā paziņu lokā ir daži indivīdi, kuri par spīti tam, ka neietilpst manu tuvāko draugu kategorijā, tomēr piesātina dzīvi un prātu tieši ar tādiem pozitīviem, domāšanu veicinošiem momentiem, pateicoties kuriem es izeju jaunajā apziņas un dzīves līmenī.

Par visu pēc kārtas:

  1. Nauda. Par spīti tam, ko mēs neteiktu par jūtām un to skaistāko, pasaule ir materiālā. Nav jāliek nauda uz pjedestāla, bet pataisīt to par ļaunumu arī nevajag. Piemēram, tāda vienkārša parādība kā aizdevums. No paziņām vai bankā. Diezgan cienījams avots, ja pareizi izvēlēties kreditoru, kas ļauj mobilizēties un atrast papildu stabilu vai pagaidu ienākumu avotu. Viss tas, kas liek mums kustēties, attīsta un bagātina mūsu pasauli, tai skaitā arī garīgo. Jebkurš darbs bagātina, jebkāda komunikācija attīsta.
  2. Jūtas. Atteikums vai šķiršanās nav iemesls krist izmisumā vai skumt. Tas arī ir jauns dzīves posms. Bet obligāti ir nepieciešams izanalizēt, kas ir noticis iepriekšējā posmā. Bez garlaicīgas sevis analizēšanas un pelnu kaisīšanas uz galvas, izmisuma un citām lietām, kas ir tik ierastas mūsu dvēseles pasaulei. Zibenīgi jaunas attiecības – kārtējā kļūda. Tajās mēs vilksim visas iepriekšējās dzīves nepilnības. Sākumā ir vēlams pabūt vienatnē ar sevi. Ideāli būtu konsultēties ar psihologu. Veselīga, normāla, izplatīta civilizēta prakse. Tas ir daudz ātrāk un kvalitatīvāk Jūsu psihei, nekā patstāvīgie svārstīgās matērijas meklējumi.
  3. Veselība. Būšu banāls. Laba apdrošināšana un regulāra klīniskā pārbaude – tā ir panaceja, kas personīgi man ir aiztaupījusi onkoloģijas bezdibeni. Tik vien, ka problēmas ar redzi un biežas galvassāpes. Varēja jau atlikt vizīti pie ārsta, ticot tam, ka viss pāries pats no sevis. Lieliski, ka neesmu to izdarījis.

Novēlu Jums veselību, naudu, mīlestību un visu to labāko.